Uzkrājumi un Taimings*

* Taimings (no angļu Timing) - Investēšanas kontekstā - īstā momenta noteikšana.

Iespējams ir dzirdēts, ka tas, kurš spētu precīzi paredzēt nākotnes notikumus un brīdi, kad iegādājami aktīvi un kad tie pārdodami, spētu kļūt neticami bagāts, turklāt ātri. Tāds investors, protams, vēl nav piedzimis, taču prasmīgākie ir kļuvuši ļoti turīgi. 

Industrija, kas nodarbojas ar mūsu līdzekļu pārvaldīšanu pirmajos, otrajos un trešajos pensiju līmeņos un dažādos citos kolektīvo ieguldījumu veidos mums pārliecinoši stāsta, ka nav nekādi iespējams paredzēt, kas notiks nākotnē. Uz jautājumu, kas notiktu ar maniem ik mēnesi iemaksātajiem līdzekļiem tad, ja akciju tirgus noslīdētu 20% zem augstākās cenas un būtu pilnīgi skaidrs, ka Buļļu tirgu (apstākļi, kuros tirgu uz augšu dzen investori un treideri, kas uzskata, ka cenai ir potenciāls pieaugt) drīz nomainīs Lāču tirgus (tirgu pārņem dalībnieki, kam ir spēks likt aktīvu cenām doties lejup), ieguldījumu pārdošanas speciālists bez jebkādiem sirdsapziņas pārmetumiem izstāsta, ka neatkarīgi no tirgus virziena ir jāturpina ieguldīt, jo nekad jau nav zināms, cik tālu tas varētu noslīdēt un cik ilgi būt lejupslīdošā fāzē. Viņa teikto, protams, šķietami pamato arī piesauktie ekspertu pētījumi, kas pierāda neiespējamību noteikt īsto brīdi. Tātad secinājums ir viens – “sēšana” tiek turpināta neatkarīgi no gadalaika. Bet uztraukumam jau nav ne mazākā pamata, jo ilgtermiņā jau šāds ieguldījums spēj sasniegt 4-6% ienesīgumu. Man gan šķiet, ka būtu vērts paskatīties, vai šāda ieguldīšana ir tik prātīga, kā pirmajā acu uzmetienā varētu likties.

Šajā rakstā salīdzināšu jau aprakstīto ieguldīšanu manieri – “sēšanu” jebkurā GADALAIKĀ, ar krāšanu un tās pašas aktīvu klases ieguldījumu instrumentu iegādi tad, kad ir skaidrs, ka ZIEMA atkāpjas un ir iestājies agrs PAVASARIS.

Standarta ieguldījumu produkts – “Sēšana” visos GADALAIKOS

Tātad, kā pirmo aprēķinu veicu, izmantojot piemēru, kurā mēs izdaram konstantas ikmēneša iemaksas 30 gadu garumā. Izmantoju kāda reāla ieguldījumu fonda minētu ilgtermiņa atdeves likmi (pēc nomaksātām komisijām).

Dotie lielumi:

Ikmēneša iemaksa uzkrājumā – 60EUR;

Iemaksu veikšanas termiņš – 30 gadi t.i. 360 mēneši;

Procentu likme – 4,7% katru gadu;

Saliktā procentu likme – katru gadu nopelnītie procenti tiek no jauna ieguldīti, palielinot uzkrājuma vērtību.

Viss 30 gadu laikā uzkrātais tiek izmaksāts termiņa beigās.

Tātad, izmantojot kādu no internetā plaši pieejamiem salikto procentu kalkulatoriem (piemēram šo), veicam vienkāršu aprēķinu. 

Iegūtais rezultāts ir sekojošs:

Paša uzkrātais un iemaksātais – 21600EUR;

Pieaugums – 25840EUR;

Kopējā aktīvu vērtība termiņa beigās – 47440EUR.

Lai izvērtētu iegūto rezultātu, mums tas ir jāsalīdzina ar kādu alternatīvu pieeju. Kā būsiet pamanījuši, es par investēšanu runāju līdzībās ar gadalaikiem. Es uzskatu, ka “jāsēj” PAVASARĪ, bet RUDENĪ jāvāc raža. Lai to izdarītu, ir jāmācās atpazīt GADALAIKUS un saskatīt zīmes, kas var liecināt par tuvojošamies pārmaiņām. Es saprotu, ka ZIEMAS (ekonomikas palēnināšanos un aktīvu vērtības krituma) tuvošanos var nebūt viegli noteikt, taču PAVASARI (kad tirgi no zemākā punkta sāk augšupeju), es domāju ir gaužām vienkārši nepalaist garām. Tuvāk par to, kā es atpazīstu gadalaikus, apskatīšu arī turpmāk (Te saite uz rakstu "Ekonomikas cikli"), bet šobrīd pieņemsim, ka mums tas ir zināms.

Lūk, ko mums māca leģendārais investors Vorens Bafets: “Be fearful when others are greedy and greedy when others are fearful”, jeb “Esi piesardzīgs tad, kad pārējie ir alkatīgi, taču esi drosmīgs, kad pārējie ir nobijušies!” (manis latviskotā versija citātam). 

Šis man ir prātā vienmēr, kad ir jāpieņem jebkurš investēšanas lēmums. Piemēram, kad 2010. gadā nācu klajā ar paziņojumu, ka esmu nolēmis uzņemties jaunas saistības un iegādāties nākamo investīciju objektu, apkārtējie bija viegli šokēti un nesaprata, kāpēc tagad, kad “viss ir tik slikti”. Man tas bija viens no vieglākajiem lēmumiem investēšanas pieredzē, jo tad, kad ir bedre, risks ieguldīt neefektīvi un kļūdīties ir ļoti mazs. Tātad, sanāk, ka ieguldīt tieši krīzes brīdī vai tūlīt pēc tās ir visdrošāk. Turpinājumā izpētīsim, vai tas ir arī ienesīgi.

Alternatīva pieeja - Krāšana un ieguldīšana “PAVASARĪ”

Tad nu lūk, kā otro gribu apskatīt piemēru, kurā jau izvēlētie ieguldīšanai atvēlamie 60EUR tiek skrupulozi atlikti katru mēnesi un likvīdi (skaidrā naudā vai bankas kontā) noturēti brīdim, kad būs nākamais lielo iespēju laiks, jeb nopietna ekonomiskā krīze, kas izsauc aktīvu cenas samazināšanos zem to īstās vērtības. Kā cenu un vērtību analizēju es, arī skatīsimies kādā no nākamajiem rakstiem. 

Lai būtu korekti, tāpat izvēlos 30 gadu periodu, kurš hipotētiski beigtos šā gada 1. janvārī. 

Zemāk redzamajā DOW JONES indeksa grafikā (DOW JONES Industrial Average indeksu parasti izmanto vērtējot ASV finanšu tirgus veselību, tas sastāv no 30 Ņujorkas biržā kotētu lielo uzņēmumu akciju cenām)ar oranžajiem atzīmēti tirgus pagriezieni, kuri izmantoti vērtības izvēlei aprēķinos. Konkrēti datumi atrodami tabulā raksta noslēgumā.

Tātad, krāšana tiek uzsākta 1989.gada 1.janvārā. Kā redzams, līdz pirmajai nopietnajai krīzei (3.punkts grafikā) nākas gaidīt 14 gadus. Pēc DOT-COM burbuļa pārplīšanas (2.punkts) 2003.gads bija īsts PAVASARIS (3.punkts). Jau kādā no iepriekšējiem rakstiem minēju, ka pats šī paša gada sākumā sapratu, ka ir īstais brīdis un iegādājos savu pirmo dzīvokli. Likās pilnīgi pašsaprotami – visi notikumi apkārt, noskaņojums sabiedrībā (tie bija indikatori, kurus tajā laikā izmantoju :D) burtiski kliedza – pērc, ir īstais laiks. 

Tā pat kā iepriekš, uzkrājot 60EUR mēnesī, šo 14 gadu laikā no 1989 līdz 2003.gadam ir iespējams uzkrāt 10208EUR.

Vorens Bafets: “Esi piesardzīgs tad, kad pārējie ir alkatīgi, taču esi drosmīgs, kad pārējie ir nobijušies!”

Ja mēs šo summu ieguldītu kādā DOW JONES indeksam piesaistītā finanšu instrumentā 2003.gada pavasarī un atstātu investētu līdz termiņa beigām (š.g. 1.janvārim), tas būtu pieaudzis līdz 31000EUR vērtībai.

Pieņemam, ka tad, kad pirmais ieguldījums 2003.gadā ir veikts, mēs turpinām mierīgi savu dzīvi un, kā ierasts, atliekam 60EUR mēnesī uzkrājumiem un vērojam apkārt notiekošo.

Mūsu piemērā apskatītajā situācijā mēs trekno gadu priekus tikai izmantojam par labu indikatoru tuvojošamies iespēju brīdim. Un tiešām, pēc pāris gadiem tas ir klāt… 2009.gada pavasarī saprotam, ka nu jau zemāk vairs nav kur krist, atkal investējam sešos gados iekrātos 4326EUR. Pateicoties tam, ka ieguldīts bija pārdomātā brīdī, š.g. 1.janvārī uzkrājuma vērtība ir pieaugusi 14625EUR. 

Pēc ieguldījuma veikšanas atkal turpinām krāt. Pēdējos 10 gados uzkrājuši esam 7091EUR.

Nu atliek tikai saskaitīt pirmā un otrā ieguldījuma šā gada (termiņa beigu) vērtības un pievienot pēdējos gados uzkrāto, taču neieguldīto summu. Lūk, rezultāts ir 52716EUR.

Ja salīdzinām DOW JONES sniegumu, ieguldot pēc gadalaiku principa un iepriekš aprakstīto metodi, tad secināms, ka atšķirība kaut gan nav grandioza, tomēr ir 11%. Šos pašus aprēķinus izdaru arī ar citu – NASDAQ indeksu (NASDAQ Composite ir globālāks finanšu tirgus rādītājs, tas sastāv no 4000 pasaules uzņēmumu akciju cenām) un trīs atsevišķām zināmām akcijām (vērtspapīrs, kas apliecina īpašumtiesības uz konkrētā uzņēmuma kapitāldaļām) – Swedbank, Latvijas Balzams un Olainfarm.  NASDAQ gadījumā šodien mums būtu 81529EUR. Ja būtu investējuši akcijās, rezultāti varētu būt pat vēl labāki: Swedbank – 89719EUR, Latvijas Balzams – 202813EUR, Olainfarm – 82276EUR (jā, uzkrājot 21600EUR, mums šodien būtu vairāk kā 800 tūkstoši Eiro!)

DOW JONES ir diezgan stabils indekss, līdz ar to salīdzinoši mazās dinamikas dēļ, rezultāts ir pieticīgāks, taču, ja vēlamies kaut ko pa īstam nopelnīt, kaut kas ir jādod pretim - ieguldot tā būs riska tolerance (par to arī vairāk runāsim kādā no nākamajiem rakstiem). Piekrītu, atsevišķu uzņēmumu kapitāldaļas kā ieguldījums ir riskantāks, taču tas sniedz atbilstošu atdevi. Par Olainfarm, laikam, nav ko diskutēt… Kopējā uzkrājuma vērtībā pat nav ieskaitītas dividendes, kuras daži no apskatītajiem uzņēmumiem maksā saviem īpašniekiem.

Šis nelielais pētījums mums atklāj, iespējams, citu pieeju ieguldījumu veikšanai piemērojot sezonalitātes principu investēšanā. Ir jāveido iekrājumi labajos gados, lai ieguldītu liesajos. Vai PAVASARĪ ieguldīsiet šajā pētījumā iztirzātajā akciju vērtspapīru tirgū, nekustamajā īpašumā vai pārpirksiet kāda konkurējoša bankrotējoša uzņēmuma iekārtas, tas būs atkarīgs no zināšanu līmeņa, izpratnes un darbības specifikas. Taču redzams, ka šāda pieeja ieguldīšanai ir ļoti vienkārša un nes ļoti saldus augļus, pie tam ir arī salīdzinoši droša. Nevajadzētu būt pasīviem un paļauties tikai uz finanšu pārvaldītājiem, kam ar likumu ir piešķirtas tiesības pārvaldīt mūsu kapitālu. Ir jādara vairāk, ir jāiekrāj vēl. Ir pamatotas aizdomas, ka Jums ne pavisam nepatiks pensija, kuru būsiet uzkrājuši paļaujoties tikai uz pirmo, otro vai varbūt trešo pensiju līmeni ar minimālo iemaksu apjomu. Es nekritizēju pastāvošo sistēmu, es tikai aicinu katru rast iespēju iekrāt papildus un investēt, pašiem kontrolējot procesu. 

Nākamajā reizē apskatīšu ekonomikas ciklus un, kas tos raksturo. Parādīšu, kā es zināšanas par tiem liku lietā, lai noteiktu, kurā no gadalaikiem patlaban atrodamies. Te saite uz rakstu "Ekonomikas cikli".

(Raksts pirmo reizi publicēts 02.03.19) Ja ir kāds tavu draugu lokā, kam var interesēt uzlabot savu finanšu pārvaldīšanas prasmi, noteikti dalies, lai viņam palīdzētu atrast jaunu skatupunktu.

Lai ērtāk uzzinātu jaunumus, aicinu piesekot manai Facebook lapai https://www.facebook.com/marciszommers.com4Gadalaiki/