Jaunsaimnieki. Pirmā daļa. Kokaudzētājs Gaidis

Reiz kādā ciemā dzīvoja trīs interesanti, jauni un talantīgi cilvēki. Katram bija sava nodarbošanās, kas sagādāja daudz prieka un gandarījuma. Viņi strādāja daudz, tādēļ neizpalika arī panākumi. Viss ritēja lieliski, viņu centienus novērtēja ne tikai kolēģi, bet arī vadība. Viņi katrs savā fabrikā bija ļoti ieredzēti un gana dāsni atalgoti. Vasara jau gāja uz otru pusi. Kā jau daudziem, arī viņiem šīs vasaras beigas, noslēdzoties saulainajam atvaļinājumam, bija pārdomu laiks. Viņus visus trīs vienoja arī domas par tālāku nākotni. Vienam tās bija bažas par tagadējās darba vietas stabilitāti – kas zina, kā viņa nozare tālāk attīstīsies, otrs bija salasījies motivējošu literatūru par finansiālu neatkarību un bija pārliecināts, ka tieši tas ir tas, kas motivē jaunam darba cēlienam, bet trešo nodarbināja jautājums par vecumdienām, jo bija dzirdēts, ka tagad strādājošajiem pensiju vecumdienās neredzēt kā savas ausis.

Tā nu viņi visi meklēja sev tīkamāko veidu, kā nākotnē sasniegt savus mērķus. Viņi visi trīs bija vienisprātis – tikai algotais darbs fabrikā, kaut arī labi apmaksāts, viņiem nenodrošinās katra iztēloto labklājību. Bija jāmeklē papildus ienākumu avoti. Tajā laikā arvien modernāk kļuva papildus pamatdarbam nodarboties ar piemājas zemkopību. Bet tas taču bija tik plašs jēdziens, tik daudz neskaitāmu novirzienu, no kuriem izvēlēties! No kura gala sākt, ko darīt? Tik daudz neskaidru jautājumu. Apkārt katram gan bija jau pulciņš ar jaunajiem zemniekotājiem, tā ka padomu netrūka un katrs ar prieku dalījās savā pieredzē un aicināja pievienoties. 

Kādu ceļu katrs no šiem jauniešiem izvēlējās, kas ietekmēja viņu lēmumus un kādas katrs sekmes guva, uzzināsi izlasot visu rakstu sēriju. Šodien sāksim ar pirmā stāsta varoni Gaidi. Kārtības labad gan jāteic, ka viņi savstarpēji nebija pazīstami.

Kokaudzētājs Gaidis

Gaidi ļoti uzrunāja vienkāršais koku stādīšanas un audzēšanas bizness. Šķita, ka nav nekā vienkāršāka un ienesīgāka pasaulē. Viņš rūpīgi izvēlējās jauno kociņu piegādātāju. Šis piegādātājs izcēlās citu starpā. Viņi piedāvāja stādīt tikai īpašo Indi ozolu šķirni, kas speciāli selekcionēta un solīja, ka iestādītie kociņi jau būs zāģējami pēc 50 gadiem, pie tam, tie esot īpaši ziemcietīgi. Arī cena par kociņiem mazāka nekā pie citiem, pie tam, tā kā šie ozoli aug tik ātri, arī pameža kopšana neprasot nekādu lielo piepūli, tātad, vēl ietaupījums. Lai uzsāktu biznesu, Gaidim bija jāapņēmās, ka viņš 2 raizes gadā iegādāsies konkrētu daudzumu kociņu un tos stādīs pavasarī un rudenī. Ja viņš būs cītīgs un neatlaidīgs, viņš varēšot pat saņemt atbalstu no valsts, atkarībā no iegādāto kociņu daudzuma. Stādīšana viņa ieplānotajam daudzumam arī likās tīrais sīkums. Pats svarīgākais esot iegaumēt, ka šis ir ilgtermiņa bizness. Vēl Gaidis tika mudināts nekavēties ar lēmumu – jo ātrāk sāks stādīt, jo vairāk izaugšot. It kā loģiski – Gaidis tam varēja pilnībā piekrist. Vēl uzsākt savu ceļu uz laimīgu nākotni tieši tagad mudināja fakts, ka visiem, kas pavasarī stādījuši, jau sakuplojušas skaistas jaunu ozolu birzītes. Gaidis taču negribēja palaist garām savu iespēju.

Tā nu Gaidis lēmumu bija pieņēmis un sāka rīkoties. Bija saulaina rudens diena. Priecājoties par dzīvi un gleznaino rudeni, Gaidis ar milzīgu prieku sastādīja pirmos kociņus. “Viss būs lieliski!” – Gaidis priecājās par tikko sastādīto pleķīti. Pirmais solis sperts – Gaidis nodomāja un, ar labi padarīta darba sajūtu, sāka gaidīt nākamo stādīšanas reizi – pavasarī.

Uznāca pirmā ziema, Gaidis bija mierīgs, viņš bija pārliecināts par savu izvēli, viņš ticēja, ka augsto tehnoloģiju radītā jaunā ozoliņu audze pārziemos labi. Protams, vēl mierīgāks Gaidis kļuva, kad saņēma ziņu, ka viņa bankas kontā ir ieskaitīts valsts solītais atbalsts - tad jau šaubām par izvēli nevajadzētu būt ne mazākā pamata. Tā Gaidis sajutis tādus kā pirmos augļus, kopā ar draugiem devās uz kalniem slēpot un nosvinēt pirmos panākumus.

Pienāca ilgi gaidītais pavasaris. Garā ziema bija aiz muguras un pavasaris līdz ar cīruļu treļļiem nesa jaunas cerības un iespējas. Gaidis saprata, ir laiks doties apraudzīt savu jaunaudzi. Viņš priecīgs samaksāja savam piegādātājam uzkrāto desmito daļu ienākumu, paņēma stādāmo materiālu un jau gribēja doties, taču piegādātājs viņu īsi aizturēja izstāstīdams, ka šogad esot bijusi traki barga ziema un citu birzes sals esot stipri papostījis. Taču, ja tā būšot, lai Gaidis nonācis jaunaudzē nesaskumstot, jo jāatceras, ka viņš jau piektdaļu no ieguldītā ir saņēmis no valsts, tā kā, nebūšot jau tik traki. Pie tam – šis taču ir ilgtermiņa bizness.

Gaidis nonācis pie sava stādījuma atskārta, ka vismaz puse no rudenī sastādītajiem kociņiem ziemu nav pārcietuši. Gaidis bija gaužām sarūgtināts, taču atcerējās piegādātāja teikto un samierinājās ar zaudējumiem un apņēmīgi sastādīja jaunos ozoliņus. 

Mājupceļā gan Gaidi urdīja domas par rudeni un nākamo ziemu – ja nu atkal nākamajā ziemā izsals puse no rudens stādījuma? Kāda tad jēga rudenī stādīt? Gaidi šīs domas par šķietami aplamo stādīšanu nelika mierā, viņš arī vērsās pie sava piegādātāja un jautāja, vai rudenī paredzēto stādīšanu nevarētu atlikt uz nākamo pavasari un tad visu reizē sastādīt, taču piegādātājs norādīja uz viņu vienošanos, ka Gaidis taču ir apsolījis stādīt tieši pavasarī un rudenī, lai kas arī notiktu. Gaidim arī tika norādīts, ka viņš zaudēs valsts atbalstu, ja nolems lauzt vienošanos un būšot pat jāatmaksā jau saņemtā naudiņa. Tā nu Gaidim nekas neatlika kā samierināties un turpināt iesākto. Tā gāja gadi, un izrādījās, ka katra ziema ir postoša rudens stādījumiem, taču tā kā izmainīt neko nevarēja, Gaidis dzīvoja ar apziņu, ka dara visu iespējamo, lai nodrošinātu savu nākotni un ar cerību, ka būs taču arī kādi gadi, kad ziemas nebūs tik bargas un ka solītajā laikā viņa lolojums būs izaudzis un viņš varēs baudīt sava darba un ieguldījumu augļus.

Te nu šīs dienas stāsts ir galā. Kā bija veicies otrajam stāsta varonim, uzzināsim jau nākamnedēļ, tādēļ noteikti pārliecinies, ka seko manai FB lapai, lai saņemtu ziņu, kad jaunais raksts būs publicēts. (Raksts pirmo reizi publicēts 12.09.19)

Ja šis raisīja pārdomas, lūdzu, padalies arī ar saviem radiem, draugiem un paziņām, varbūt arī viņiem šķitīs interesanti.