Ekonomikas cikli

Droši vien, esat pamanījuši, ka ir neskaitāmi procesi mūsu dzīvē, kas norit cikliski. Mums mēdz būt kāpumi un kritumi karjerā, klājas labāk un ne tik labi ar privātām finansēm. Līdzīgi ir ar procesiem ekonomikā. To, kā attīstās ekonomika, es salīdzinu ar gadalaiku ritumu. 

Daudzi, kas lasa šo rakstu, ir pieredzējuši iepriekšējo ekonomikas krīzi, ko es saucu par ZIEMU. Tā sekoja ražīgam RUDENIM, kuru tagad dēvējam par treknajiem gadiem. Toreiz cilvēkiem bija radusies ilūzija, ka mēs beidzot esam sasnieguši dzīveslīmeni, kuru jau sen bijām pelnījuši. Bija sajūta, ka tā tagad būs vienmēr. Daudzi iekrita FOMO (Fear Of Missing Out, jeb Bailes palikt aiz borta) lamatās. Skaidrs, ka arī man piezagās šaubas un nedrošība – bet ja nu šoreiz ir savādāk un cenu kāpumam ir pamats… Nevienam jau negribas ballīti vērot no malas… Un ja nu cenas mājokļiem vairs nekad neatgriežas – kā es jebkad varēšu nopirkt? Re, cenas iet tikai uz augšu… 

Es esmu ļoti pateicīgs apstākļu sakritībai un tam, ka man jau tajā laikā radās interese pētīt ekonomikas procesus. Man bija skaidrs, ka jāsaprot, kas to visu (ekonomiku) dzen uz priekšu. Un dzinējspēks, kā izrādījās, bija galvenokārt viegli pieejamais finansējums gan mājokļu iegādei, gan visa veida patēriņam. Un tad, kad biju apjautis cēloni, tapa skaidrs, ka tas ir tikai laika jautājums, ka prieki vienu dienu beigsies. Man personīgi šķita neloģiski, ka es 2003.gadā kā ierindas pārdevējs datoru veikalā varēju ar kredīta palīdzību iegādāties dzīvokli Rīgas mikrorajonā, taču jau 2006.gadā pie tā laika nekustamā īpašuma cenām, bet jau kā veikala vadītājs ar n-reizes lielāku algu, es vairs to nevarētu izdarīt, neizjūtot nedrošību par finansiālo nākotni un nesamazinot citus izdevumus turpmākos 20 gadus. Man tīri intuitīvi šķita, ka kaut kas nav īsti pareizi un, ka tas nav ilgtspējīgi. Jā un pagāja vēl vismaz pusotrs gads, kad viss sāka sastāties savās vietās.

Redzot to, kas notika visapkārt 2008./09.gada krīzes laikā un to, kas norisinās  pašlaik, es uzskatu par savu pienākumu palīdzēt cilvēkiem saorientēties, un varbūt, šoreiz neuzkāpt uz tiem pašiem grābekļiem. Tieši otrādi – varbūt, pat saskatīt, ka ekonomikas krīze ir lieliska iespēja būtiski uzlabot savu finansiālo stāvokli.

Barons Rotšilds:  “Pērc, kad uz ielām ir asinis”

Investoru aprindās plaši citētais Barona Rotšilda teiktais “Buy When There's Blood in the Streets” (“Pērc, kad uz ielām ir asinis”) faktiski nozīmē izmantot ekonomisko, finansiālo un varbūt arī morālo pagrimumu un depresiju, kā atspēriena punktu, lai augtu. Cilvēku dabā ir nedomāt par briesmu situācijām, nedomāt par krīzēm. Tas, diemžēl, noved pie tā, ka neesam tām gatavi un piedzīvojam atkal un atkal to pašu – neērtības un finansiālu pāridarījuma sajūtu.

Tātad, atgriežoties pie ekonomikas cikliskuma, gribu vienkāršoti ilustrēt, kā ekonomika attīstās un kā atpazīt to, kurā fāzē pašlaik atrodamies un to, kas tai sekos. Šim nolūkam izmantošu interneta dzīlēs atrastu shematisku ilustrāciju, kuru atļāvos iztulkot, lai būtu vieglāk uztverama. Ilustrācija apraksta ekonomikas simptomus katrā no cikla posmiem un raksturo tirgu reakciju.

Atkopšanās fāze

Es to saucu par PAVASARI. Parasti, kad ekonomika ir piedzīvojusi sabremzēšanos, valdības un centrālās bankas veic īstermiņa stimulēšanas pasākumus. Centrālo banku rīcībā ir divi instrumenti – īstermiņa procentu likmju (Eiropā mums tas ir EURIBOR) pazemināšana un naudas daudzuma palielināšana ekonomikā. Kopš dižķibeles to dēvē par kvantitatīvo mīkstinšānu. Šis posms ekonomikā ir raksturīgs ar viszemākajām nekustamā īpašuma cenām. Akciju un izejvielu cenas jau sāk atkopties. 

Šis ir lielisks brīdis veikt investīcijas nekustamajā īpašumā, akcijās, pārpirkt novājinātus konkurējošus uzņēmumus vai to ražošanas iekārtas.

Agrīna izaugsmes fāze

Es agrīno izaugsmes fāzi salīdzinu ar VASARU. Ekonomika piedzīvo veselīgu izaugsmi, cilvēkiem pieaug pārliecība par ekonomiku un rītdienu. Procentu likmes ir neitrālā līmenī.

Stabili aug nekustamā īpašuma tirgus. Spēcīgu izaugsmi piedzīvo akciju un izejvielu cenas.

Arī šajā ekonomikas posmā ir jāmeklē un var atrast labus darījumus (piedāvātā cena ir zem konkrētā aktīva vērtības), taču jau rūpīgāk jāizvērtē, uz kādu periodu konkrētais aktīvs tiek iegādāts. 

Vēlīna izaugsmes fāze

Šī no mana viedokļa ir RUDENS pirmā daļa. Cilvēkiem nostiprinās pārliecība, ka šādi tagad būs arī turpmāk. Daudzos gadījumos šajā fāzē optimisms var pāraugt eiforijā, līdzīgi, kā tas bija novērojams treknajos gados. Šajā laikā centrālās bankas jau sāk ieviest ekonomiku atdzesējošus pasākumus. ASV jau kopš 2015. gada pakāpeniski tiek palielinātas starpbanku aizņemšanās likmes, kas uz šo dienu ir sasniegušas 2,5% atzīmi. Ar visu to, ASV ir ļoti augsts sabiedrības optimisms par ekonomikas nākotnes izredzēm. Jā, ir jāvēro notikumi ASV, jo Eiropa tiem seko ar apmēram 2 gadu nobīdi. Ja atceramies, treknajos gados tieši USD kredītu mainīgās likmes strauji kāpa un tikai apmēram pēc pusotra – diviem gadiem tas notika ar EUR kredītu likmēm.

Kaut arī akciju indeksi savu maksimumu līdz šim ir sasnieguši pagājušā gada septembra beigās, daudzas mazāku uzņēmumu akciju cenas savu zvaigžņu stundu aizvadīja jau 2017.gada nogalē / 2018.gada sākumā un nu jau gadu to cena ir lejupejoša. Tieši šāds pats fenomens bija novērojams trekno gadu izskaņā. Nekustamais īpašums ir inertāks un mēdz būt aktīvs ilgāku laiku. 

Šajā laikā investori likvidē daļu aktīvu un pārvietojas uz naudas rezervēm vai to vislikvīdākajiem ekvivalentiem, piemēram, īsa termiņa obligācijām vai cēlmetāliem. 

Šajā laikā pirkumi var būt vienīgi orientēti uz spekulēšanu un ir jābūt gatavam konkrēto aktīvu strauji likvidēt.

Sabremzēšanās fāze

Šo es dēvēju par vēlu RUDENI. Tas raksturīgs ar pirmajiem ekonomikas atdzišanas signāliem. Sāk šķobīties sabiedrības pārliecība par ekonomikas izaugsmes iespējām. Valstu kopprodukti sāk uzrādīt zemākus izaugsmes tempus. Inflācija ir salīdzinoši augsta. Akciju tirgi kopumā sāk reflektēt ekonomikas vājumu. Nekustamais īpašums ir sasniedzis augstāko punktu. Šajā fāzē, kaut arī visi indikatori mēdz liecināt par tuvojošos recesiju, industrijas parasti demonstrē noliedzošu attieksmi pret acīmredzamu nozares vājumu. Labs piemērs ir Latvijas nekustamā īpašuma nozare. Kaut arī pēc jaunākajiem ArcoRealEstate datiem 2018.gads ir noslēdzies ar līdz pat 10% kritumu darījumu skaitam, nozare mēģina mierināt sevi un sabiedrību, ka nekas īpašs jau nav noticis un cenšas tirgus dalībniekus pārliecināt, ka tieši tagad ir īstais brīdis iegādāties īpašumu.

Šis laiks ir investora pēdējā iespēja realizēt kādus mazāk likvīdus aktīvus. Ja ir izveidotas pietiekamas naudas rezerves, investīciju portfelis ir labā formā un nav plānots vēl kaut ko pārdot, tad šajā brīdī pareizi ir nogaidīt.

Recesija

Es to saucu par ZIEMU. Katram cikliskam notikumu kopumam ir nepieciešams atpūtas, miera stāvoklis. Recesija tehniski nozīmē kopprodukta samazinājumu. Tai raksturīgs ražošanas apjoma kritums, augsta inflācija un pesimistisks dalībnieku sentiments (tirgus psiholoģijai veltīšu atsevišķu rakstu). Akciju cenas noslīd līdz minimumam, nekustamā īpašuma cenas ir zemākajā punktā. Faktiski, recesija ir laiks, kad ekonomika atbrīvojas no vājiem tirgus dalībniekiem un uzkrāj spēkus jaunam darba cēlienam. Tas ir tieši tā pat, kā tas iekārtots dabā – ZIEMA ir spēku uzkrāšanas un pārdomu laiks. Vājākie mēdz neizdzīvot. Jā, skarbi, bet tā tas ir iekārtots. Ja mēs to zinām, mēs varam ZIEMU sagaidīt labāk sagatavojušies. Ja ZIEMA katru reizi mūs pārsteidz nesagatavotus, mēs katru reizi piedzīvojam ciešanas un vilšanos.

Ļoti labi nozari vai sev tuvu aktīvu klasi pārzinošs investors, kam piemīt augstāka riska apetīte, iespējams, jau ZIEMAS beigās saskatīs fantastiskas ieguldījumu iespējas, taču konservatīvākie gaida pavasari, lai ieguldītu ar viszemāko risku.

Tagad, kad zināms, ka ekonomikai piemīt cikliskums, un, ja mūsu rīcībā ir pamatzināšanas par to, kas raksturo katru no tās fāzēm, mēs jau daudz labāk varam saorientēties, kurā cikla posmā, jeb, kā es saku, gadalaikā mēs atrodamies, un kas mūs gaida nākotnē. Ja neignorējam apkārt notiekošo un raugāmies caur investora brillēm, mēs sevi varam nostādīt neticami labā pozīcijā laikā, kad daudzi panikā nesapratīs, kas darāms. Cik drīz iestāsies nākamais gadalaiks – to mēs precīzi pateikt nevaram, taču ja būsim sagatavojušies tam laicīgāk, tas mums nekādi nekaitēs. Pareiza un savlaicīga pozicionēšanās investēšanā ir pats būtiskākais. Investēšanā mēdz teikt Viljama Šekspīra vārdiem – Better three hours too soon than a minute too late, jeb “Labāk būt trīs stundas par agru nekā minūti par vēlu”.

Savas pārdomas jau detalizētāk par to, kādēļ uzskatu, ka tuvojas ZIEMA, un kā es tai gatavojos, rakstīšu nākamajos rakstos.

(Raksts pirmo reizi publicēts 21.03.19)

Ja tavu draugu lokā ir kāds, kam var interesēt uzlabot savu finanšu pārvaldīšanas prasmi, noteikti dalies, lai viņam palīdzētu atrast jaunu skatupunktu.

Lai ērtāk uzzinātu jaunumus, aicinu piesekot manai Facebook lapai https://www.facebook.com/marciszommers.com4Gadalaiki/